Kihnu vēsture un šodiena

Kihnu ir lielākā Rīgas jūras līča sala un septītā lielākā sala Igaunijā. Salas platība ir  16,9 km², tā ir 7 km gara un līdz 3,3 km plata. Tuvākais kontinenta punkts, Testamā (Tõstamaa) pussalas Lao rags, atrodas 10,2 km no Kihnu, tuvākā apdzīvotā vieta ir 7,5 km attālā Manijas sala jeb Manilaid.

Kihnu salā ir četri ciemi: Lemsi ciems, Linakilā (Linaküla) ciems, Rotsikilā (Rootsiküla) ciems un Sēre (Sääre) ciems. 

Kihnu sala pirmo reizi ar Kyne vārdu ir pieminēta 1386. gadā, un kā apdzīvota sala tā minēta 1518. gadā. Vēsturiskas liecības norāda uz to, ka zvejnieki un roņu mednieki ir devušies uz Kihnu jau pirms 3000 gadiem.

Kihnu ir neliela sala ar stipru garu. Salas tradicionālās kultūras saknes meklējamas roņu mednieku un zvejnieku dzīvesveidā, tā ir iekļauta UNESCO sarakstā. Iepazīt Kihnu salas krāsaino dzīvi ierodas apmeklētāji no visas pasaules, daudzi tajā patiesi iemīlas.

Kihnu būs interesanta ikvienam, kuru interesē Igauņu mantojums un lauku arhitektūra, kā arī tiem, kas vēlas ieelpot atsvaidzinošu piekrastes vēju. Bet neaizmirstamu pieredzi var piedzīvot, ja Kihnu apmeklē tradicionālo svētku laikā – Ziemassvētkos, Līgo un svētās Katrīnas dienā