Svētku dienas

Kalendāra dienu atzīmēšana nesen atsākusies ar jaunu sparu. Jāņi, Katrīnas diena un Ziemassvētki ir tikuši svinēti vienmēr, bet, pateicoties Ķīļu salas muzeja un Metsamaa tradicionālās sētas aktivitātēm, ir atgriezusies arī citu dienu atzīmēšana.

Katrīnas diena

Katrīnas diena nav aizmirsta, taču laika gaitā šis tas ir mainījies. Lai arī ir mēģināts atjaunot tradīcijas visos četros ciemos, tas nav izdevies. Labākajā gadījumā svin vienlaicīgi trijos ciemos. Svinību namā tiek klāts bagātīgs galds, spēlēta mūzika. Kad ir kārtīgi ēsts un dzerts, un dancots, tad dodas ķekatās uz citu ciemu. Ķekatnieki iet maskās un ar dziesmu. Jau iepriekš ir sagatavoti materiāli, lai pārģērbtos – svārki, aizkari, plīvuri, cepures u.tml., lai ķekatnieku vismaz uzreiz neatpazītu. Ķekatnieki tiek sagaidīti ar degvīnu, tad visi kopā dzied un dejo, pēc tam ciemiņi dodas atpakaļ gaidīt atbildes vizīti.

Nākamajā dienā visi atkal sanāk kopā, ēd zupu un atceras iepriekšējo dienu.

Jāņi

Jāņos lielā cieņā ir senās tradīcijas. Agrāk gan Jāņus svinēja pa ciemiem, taču tas ir visas salas kopīgais pasākums. Visi sanāk kopā Linakilā pludmalē vai vecā tautas nama laukumā. Jāņu vakara kulminācija ir laivas dedzināšana, ko, protams, pavada dziesmas un dejas.

Ziemassvētki

Ziemassvētki ir vislielākie svētki, un aizvien populārāka kļūst sanākšana visiem kopā. Ziemassvētkus šeit svin mazliet citādi nekā pārējā Igaunijā.

Ziemassvētku koks šeit ir priede, jo egļu nav tik daudz, lai visiem pietiktu. Un cik interesanti – lai gan Ķīļu salas bērni dabā perfekti atšķir egli no priedes, taču izrotāto priedīti tie noteikti sauc par eglīti.

Ziemassvētku vakarā pēc pusdienām iet saunā un pēc tam dodas uz kapiem iedegt sveces. Tad ģimenes dodas uz baznīcu, turklāt jāpiebilst, ka pēdējā laikā baznīcas loma ir pieaugusi. Pēc dievkalpojuma ļaudis dodas mājup un sēžas pie bagātīgi klāta galda, gluži tāpat kā pārējā Igaunijā un daudz kur citur.

Pirmajos un otrajos Ziemassvētkos cilvēki mājās nesēž, bet dodas viens pie otra ciemos apsveicināties un novēlēt priecīgus svētkus. Ciemiņus noteikti cienā ar pašbrūvētu alu, Ziemassvētku ēdieniem un degvīnu.

Ir saglabājusies arī tāda sena tradīcija, ka pirms Ziemassvētkiem izbrūvēto alu, izvārīto galertu, izcepto maizi un citus ēdienus aiznes kaimiņiem nogaršošanai. Maizei visu svētku laikā jāstāv uz galda tā, lai nogrieztā puse nebūtu pret durvīm.

Tiek ievērotas arī tādas paražas, ka svētku laikā grīdas netīra un ka visu Ziemassvētku nakti ir jādeg lampai.

Ziemassvētki kihniešiem ir ļoti svarīgi, šajā laikā mājās atgriežas tie jaunie, kas jau ir izlidojuši no vecāku ligzdas, un tie, kas pārcēlušies uz kontinentu, un visi ļoti daudz sarunājas viens ar otru, kā arī dejo un dzied. Ķīļu salas ļaudis saka: “Ziemassvētkos visām durvīm jābūt vaļā!”